Amerikāne Latvijā izgatavo protēzes un palīdz cilvēkiem ar invaliditāti. Īpašs atbalsts Ukrainai. Keitija Ledervuda

Redzot Keitijas darbu, es apbrīnoju viņas ieguldījumu. Vārda tiešā nozīmē Keitija maina cilvēku dzīves.

Par Keitiju varētu rakstīt plaši, jo viņas vēlme palīdzēt, sniedzas pāri jebkurām pasaulīgajām robežām – ASV, Latvija, Ukraina un pat karā cietušie Jordānijā. Viņa nes gaismu daudzu cilvēku dzīvēs. Šoreiz par Latviju un Ukrainu.

Keitija Ledervuda (Katie Leatherwood) ir sertificēta protēziste un ortoziste. Dzimusi, augusi un izglītību ieguvusi ASV. Šeit Keitijas stāsts:

Karjeras ceļš

“Uzaugu Teksasā, ASV un vienmēr mani interesēja zinātne. Vienlaikus zināju, ka vēlos dot kādu vērtīgu ieguldījumu pasaulē. Mans ceļš mani veda pie protezēšanas.

Kad studēju augstskolā kinezioloģiju (aut.- zinātnes nozare, kas pēta cilvēka un dzīvnieku kustību mehāniku, fizioloģiju un kustību vadības psiholoģiju), man bija lieliska iespēja pievienoties studentu komandai, kura projektēja protezētu ceļgalu locītavu. Mūsu mērķis bija radīt pieejamu risinājumu cilvēkiem Āfrikā un citās līdzīgās vietās. Piedalīšanās šajā projektā un iegūtā pieredze bija patiesi vērtīga.

Turpmākos divus gadus es pilnveidoju savas zināšanas protezēšanā un pētīju to ietekmi uz cilvēku dzīvēm. Jo vairāk es mācījos, jo vairāk es iemīlēju šo nozari.

Pēcāk turpināju mācības maģistrantūrā. Studēju protezēšanu un ortozēšanu, iegūstot atbilstošu sertifikātu. Studijas apvienoju ar pilna laika darbu - vairāk kā septiņus gadus strādāju protezēšanas nozarē ASV. Padziļināti iepazinu tehnoloģijas un nozares specifiku ar mērķi kļūt par profesionāli jomā. Profesija kļuva par manu aizraušanos un misiju, kura man deva iespēju sniegt palīdzību cilvēkiem.

Pārcelšanās uz Latviju

Mana baznīcas draudze Teksasā sadarbojās ar draudzi Cēsīs, tāpēc skolas laikā vairākkārt apmeklēju vasaras nometnes šeit. Man patika Cēsis, bet nekad neiedomājos, ka varētu pārcelties uz dzīvi.

Kad strādāju protezēšanas jomā ASV, man bija ideja par iespējamu pārcelšanos uz citu valsti, lai varētu palīdzēt citiem cilvēkiem. Man nebija konkrēta vēlamā valsts.

Tolaik man radās iespēja atbraukt vienkārši ceļojumā uz Latviju.

Viesojoties, es izstāstīju savu darbības vīziju vairākiem cilvēkiem, sazinājos ar dažādām organizācijām, universitāti un dažiem valdības pārstāvjiem. Saņēmu dalītus viedokļus - gan jā, gan nē. Es atgriezos Amerikā, darīju savu darbu un turpināju meklēt piemērotu iespēju.

Pēc laika ar mani sazinājās kādas organizācijas pārstāve Latvijā un aicināja iesaistīties - 2015. gadā es pārcēlos uz Rīgu.

Pieredze Latvijā

Rīga bija lieliska sākuma pozīcija manai darbībai Latvijā, jo tajā bija dažādas organizācijas ar kurām uzsāku sadarbību, kā arī sadarbojos ar augstskolām, studentiem, iesaistījos projektos, nodrošināju konsultācijas, organizēju seminārus.

Pēc dažiem gadiem Rīgā es uzsāku “Parafit” projektu - fitnesa nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti. Man izveidojās patstāvīgs apmeklētāju loks, kas bija nozīmīgs sasniegums un man bija patiess prieks palīdzēt. Diemžēl, sakarā ar COVID-19 ierobežojumiem, šo projektu nācās pārtraukt.

Es nolēmu meklēt citas iespējas. Rīgā bija grūti atrast piemērotu vietu, kas atbilstu prasībām, lai manu ideju varētu realizēt un vienlaikus iekļautos budžetā.

Reiz biju devusies atpūtas izbraucienā uz Cēsim. Atpūšoties kafejnīcā, pārlūkoju nekustamo īpašumu sludinājumus un uzgāju pieejamu telpu. Sazinājos ar īpašnieku, apskatīju telpas un izklāstīju savu ideju. Ēkas īpašnieks bija atvērts maniem priekšlikumiem. Pavisam neilgā laikā viņš piemēroja telpas manām vajadzībām un divus mēnešus vēlāk es pārcēlos.

Pēcāk pievērsos savas darbības formalitāšu sakārtošanai atbilstoši Latvijas likumdošanai. Man kā amerikānietei tas bija laikietilpīgs un sarežģīts process. Pēc neatlaidīga darba, 2022.gada maijā tika atkāta organizācija “Designed to Live”.

Cilvēkiem ar kustību tracējumiem

“Designed to Live” ir organizācija, kur mēs sniedzam palīdzību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ir pieejama tehniskā ortopēda prakse, ParaFit nodarbības, kā arī mēs realizējam citas aktivitātes un šobrīd īpaši aktuāla ir palīdzība Ukrainai.

Organizācijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir ortožu un protēžu nodrošināšana cilvēkiem, kuri ir zaudējuši ekstremitātes jeb rokas vai kājas. Mēs izmantojam jaunākās tehnoloģijas, sadarbojamies ar dažādiem speciālistiem un ieguldām sirdi, lai aprūpētu katru pacientu.

Vienlaikus mēs darām visu iespējamo, lai cilvēki dzīvotu pēc iespējas labklājīgāku dzīvi, sniedzot gan fizisku, gan emocionālu un garīgu iedrošinājumu.

Lai gan Latvijā ir vairākas prakses, kuras nodrošina protēzes un ortozes. Mēs atšķiramies ar to, ka es esmu studējusi un praktizējusies ASV, kā arī atšķirīga ir mūsu pieejamība. Mēs patiesi rūpējamies, lai palīdzētu cilvēkiem pēc iespējas ērtāk un ātrāk.

Bieži Latvijā ir situācijas, kad pacientiem nākas ilgstoši gaidīt, lai saņemtu palīdzību.

Tas ir saistīts ar formalitāšu sakārtošanu un finansējuma saņemšanu. Sarežģījumi palīdzības saņemšanai ir saistīti arī ar praktisku pieejamību, jo dažkārt cilvēkiem trūkst resursu, lai vispār nokļūtu līdz palīdzības saņemšanas vietai.

Mūsu mērķis ir darīt visu iespējamo, lai vispirms palīdzētu cilvēkam un pēcāk risinām pārējos jautājumus. Mēs bieži darbojamies uz ziedojumu bāzes un tas ļauj mums sniegt palīdzību negaidot garas gaidīšanas rindas.

Komandā šobrīd esam trīs - Kristina, Davids un es. Abiem kolēģiem ir kāju protēzes un viņi abi ir no Ukrainas. Davids kāju zaudēja darba negadījumā, bet Kristina kāju zaudēja Krievijas iebrukuma laikā.

Palīdzība Ukrainā cietušajiem

Davids ieradās Latvijā 2022.gada 9.martā - pavisam neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mēs domājām kā varam palīdzēt Ukrainai. 2022. gada septembrī uzsākām projektu “Misija: Ukraina”. Tā mērķis ir nodrošināt bezmaksas protezēšanas aprūpi cilvēkiem, kuri zaudēja ekstremitātes kara laikā.

Sadarbībā ar citiem brīvprātīgajiem un Cēsu pašvaldību nodrošinām visu nepieciešamo - transportu, izmitināšanu, protezēšanu, apmācību un atbalstu protēžu lietošanā, kā arī darām visu, lai cilvēki justos laipni uzņemti un atgūtu spēkus.

Kad mūsu pacienti atgriežas Ukrainā, viņiem ir svarīgas regulāras vizītes pie speciālista. Es esmu apmācījusi mūsu kolēģi Ukrainā, kurš tālāk uzrauga un sadarbojas ar katru pacientu. Mēs paši arī uzturam regulāru saziņu ar visiem ukraiņu pacientiem.

Atbalsts attiecas gan uz civiliedzīvotājiem, gan militāro personālu, ieskaitot karavīrus frontes līnijās. Pēc 4-6 nedēļām gandrīz visi atgriežas Ukrainā un turpina cīnīties.

Piemēram, Vlads - viņš zaudēja kāju gurna līmenī Krievijas veiktās bombardēšanas laikā, 2022. gada martā un konkrētais video ir uzņemts dienu pirms viņa atgriešanās Ukrainā:

Atbalstītāju nozīme

Mūsu palīdzība Ukrainā cietušajiem ir realizējama pateicoties ziedotāju atbalstam. Protēzes ir dārgas. Mēs meklējam dažādus risinājumus - esam aicinājuši arī ziedot to detaļas. Tomēr tas nenosedz izdevumus, jo katra protēze maksā no 6000 eur līdz pat daudz lielākām summām. Katram pacientam ir individuālas vajadzības.

Mēs izvairāmies paļauties tikai uz valsts finansējumu, jo tas ir saistīts ar ilgstošu gaidīšanas procesu. Pateicoties ziedotāju atbalstam, mēs varam nodrošinot aprūpi maksimāli ātri.

Mēs paļaujamies uz individuālu personu, uzņēmumu, draudžu un organizāciju dāsnumu gan Amerikā, gan Latvijā.

Turpināt palīdzēt

Mana vīzija nākotnei ir skaidra: dot cerību, iespēju kustēties un atbalstīt cilvēkus, kuriem varu palīdzēt. Pirmo divu gadu organizācijas pastāvēšanas laikā esam spējuši palīdzēt ar protezēšanu teju 30 cilvēkiem Latvijā un vairākiem cietušajiem Ukrainā. Mani ilgtermiņa plāni ir saistīti ar šo vietu - Cēsīm un atbalsta sniegšanu cilvēkiem.”

Lindas komentārs

Saruna ar Keitiju vedas tik viegli. Pozitīvisms, smaids un gaišums. Pētot viņas darbību, redzu daudz labas atsauksmes gan par sniegto iespēju fiziski kustēties, gan daudz tiek minēts par emocionālo atbalstu un atgūto dzīvotprieku. Viņa maina cilvēku dzīves.

Ukrainas kontekstā ir apbrīnojami un spēcīgi stāsti, kad cilvēki pēc dažām nedēļām Keitijas aprūpē, atgriežas Ukrainā un turpina cīnīties. Lai gan es ļoti vēlētos šeit parādīt kā cilvēki aizstāv Ukrainu ar Keitijas sniegto protēzi, saglabājot konfidencialitāti un rūpējoties par drošību, dokumentētos materiālus Ukrainā nolēmām nepublicēt. Varu vien teikt, ka tas ir apbrīnojami.