Kāpēc visas intervijas nav lasāmas Esencē?
Kad manis veidots intervijas raksts ir lasāms kādā no Latvijas medijiem, es mēdzu saņemt jautājumu, vai tas būs lasāms arī Esencē. Jautājums loģisks, jo Esence taču ir mana cilvēku stāstu krātuve.
Diemžēl, visbiežāk žurnālos publicētos rakstus, es nedrīkstu publicēt šeit, jo tā nosaka līguma nosacījumi.
Dažkārt ir izņēmumi, kad man izdodas vienoties ar izdevniecību, lai tomēr rakstu citādākā formātā drīkstu publicēt pie sevis. Tomēr lielākā daļa rakstu paliek tikai izdevniecības pārziņā.
Kāpēc vispār publicēt intervijas citos informācijas nodošanas kanālos, ja varu publicēt tikai Esencē?
Interviju rakstīšanas mērķis ir izstāstīt cilvēku stāstus Latvijai, lai skaidrotu situācijas un veidotu saprotošāku vidi. Tātad rakstiem ir vajadzīga piekļuve pie lasītājiem. Savukārt, es nevarētu lepoties ar lielu sekotāju auditoriju Esencei. Attiecīgi ir nepieciešams publicēt intervijas vietnēs, kurām ir lielāka lasītāju auditorija.
Laika gaitā man ir izveidojušās sadarbības ar vairākiem drukātajiem un digitālajiem medijiem, kuriem ir plaša lasītāju auditorija. Priecājos, ka varu konkrētos cilvēku stāstus publicēt atbilstošā izdevumā, lai tas sasniegtu plašāku auditoriju.
Vai man nav žēl, ka visi rakstītie cilvēku stāsti neglabājas vienoti Esencē?
Ir gan. Ļoti. Es ļoti, ļoti gribētu, lai Esencē krājas visi mani raksti, bet prioritāri es vēlos, lai katrs cilvēka stāsts sasniedz auditoriju. Ja līgumu noteikumi nosaka, ka raksta autortiesības pieder izdevniecībai, tad ar mazliet skumju sirdi es piekrītu, jo zinu, ka tas ir lielāka mērķa vārdā.
Kāds varētu būt risinājums?
Tie ir vairāki:
Pirmkārt, vienoties ar izdevnicību, ka drīkstu rakstus publicēt arī pie sevis - to es cenšos un dažkārt izdodas.
Otrkārt un galvenokārt, attīstīt Esencei lielāku lasītāju auditoriju, lai man nebūtu nepieciešms rakstus izplatīt lasītājiem caur citiem kanāliem. Šajā situācijā atbilstošs ir teiciens, ka kurpniekam pašam kurpes cauras, jo šoreiz ir līdzīgi - es palīdzu iegūt auditoriju un nodot savu vēstījumu citiem cilvēkiem, bet pašai nepietiek laika un enerģijas nodarboties ar sekotāju piesaisti Esecei. Arī šai situācijai ir risinājums, bet visam ir savs laiks un vieta.
Paldies, ka esi šeit - manā Esencē! Patiesi priecājos, ja lasi cilvēku stāstus un gūsti plašāku redzesloku. No sirds novēlu, lai pasaule ir gaiša un gaidītākie sapņi piepildās!
