No Taizemes uz Latviju. Kūku dizainere Natrada Rienthong.

No Taizemes uz Latviju. Kūku dizainere Natrada Rienthong.

6 min.
Linda Paulauska

Stāsts par drosmīgu, ambiciozu un intriģējošu personību – taizemieti Natradu. Viņas dzīves ceļš ir piesātināts ar būtiskām izvēlmēm, kuras ir atvedušas viņu uz dzīvi Latvijā.

Natradas stāsts viennozīmīgi ir neparasts, taču vēl interesantāku to padara viņas nodarbošanās. Dažādos pasākumos ir manāmas zīmola ” Kapok?” kūkas. Tās izpelnas īpašu viesu uzmanību – neparastas, dizainiski pievilcīgas un gardas. Kūkas ir lieliskas, taču ne visi zina, kāda intriģējoša personība tās gatavo.

Reiz, skatoties TV raidījumu, manu uzmanību piesaistīja sirsnīga Taizemes izcelsmes sieviete. Runājot šarmantā latviešu valodā, viņa demonstrēja kūku gatavošanas un dekorēšanas prasmi. Atskārtu, ka neparastā akcenta īpašniece ir kūku dizainere un zīmola “Kapok?” dibinātāja. Mani pārņēma ziņkāre, kā meitene no Taizemes ir nonākusi Latvijā un veiksmīgi attīsta kūku zīmolu.

Informācija par Natradu interneta dzīlēs ir pavisam skopa, tāpēc aicināju viņu uz sarunu ESENCĒ.


Natrada, lūdzu, pastāsti no kurienes Tu esi, kā esi augusi?

Esmu no Taizemes galvaspilsētas Bangkokas. Ģimenē augu ar vecākiem un jaunāku māsu. Tradicionāli Taizemes kultūra bērnu audzināšanā ir salīdzinoši autoritatīva – vecāki nosaka, kas ir labākais bērnam. Es esmu augusi Taizemei netipiskā ģimenē. Vecāki man deva mīlestību, stabilu pamatu un iespēju pašai izvēlēties savu ceļu.

Vecāki mācīja, ka es pati izdaru izvēles un uzņemos atbildību par savu rīcību.

Uzsākot mācības vidusskolā, es vēlējos iepazīt pasauli un vecāki deva man tādu iespēju.

Kā Tu nokļuvi Latvijā?

Pieteicos skolēnu apmaiņas programmā AFS (American Field Service). Programmas ietvaros skolēns vienu mācību gadu dzīvo citā valstī, apgūst tās kultūru, mācās skolā un dzīvo viesģimenē. Es varēju izvēlēties dažādas valstis, bet nolēmu, ka došos uz vietu par kuru neko nezinu – izvēle bija starp Dominikānas Republiku un Latviju.

Tajā laikā ceļošana un dalība apmaiņas programmās vēl nebija tik populāra kā tas ir mūsdienās, arī informācija par Latviju nebija plaši pieejama.

Pēc sarunām ar draudzeni, nosliecos par labu Latvijai. AFS programma ir brīvprātīga tiem, kuri uzņem skolēnus, bet man bija nepieciešams gan finansējums, gan arī sakārtot formalitātes un pierādīt sevi intervijās. Vecāki man uzticējās un atbalstīja. Viņi pat iedrošināja mani, kad es kļuvu mazliet nepārliecināta par savu izvēli.

Tikai pēc tam, kad mani akceptēja apmaiņas programmā, es uzzināju vairāk informāciju par Latviju. Biju patīkami satraukta. 2003.gadā ierados Ērgļos.

Kāda bija Tava pieredze apmaiņas programmā?

Ērgļos mani uzņēma jauka latviešu viesģimene – mamma, tētis, meita un jaunāks brālis. Ar meitu bijām vienaudzes, runājām angļu valodā. Ar pārējiem ģimenes locekļiem mēs sarunājāmies dažādi.

Saziņa viesģimenē nebija grūta, bet vairāk gan jautra.

Mācījos Ērgļu vidusskolas 11.klasē, pamazām apguvu latviešu valodu. Vide bija pavisam jauna un nepieredzēta. Pamazām iepazinu Latvijas vidi, kultūru, tradīcijas. Ērgļos pavadīju 10 mēnešu un devos atpakaļ uz Taizemi.

Kas notika pēc apmaiņas programmas?

Bangkokā absolvēju vidusskolu. Bija jāizvēlas augstskolu, taču es negribēju palikt Taizemē. Izskatīju dažādas valstis uz kurām varētu doties studēt, bet man Latvija bija tik ļoti iepatikusies, ka nolēmu atgriezties šeit.

Kā ritēja Tava dzīve Latvijā?

2005.gadā uzsāku studijas Latvijas Universitātes meidicīnas fakultātē. Vēlāk studijas mainīju un ieguvu bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā Universitātē, uzņēmējdarbības nozarē. Paralēli studijām strādāju uzņēmumā FactSet Latvia. Pēc augstskolas absolēšanas nolēmu turpināt darbu un palikt Latvijā. Vēlāk 2014.gadā iepazinu vīrieti un 2018.gadā mēs apprecējāmies.

Šobrīd strādā ne tikai pie sava kūku zīmola “Kapok?”, bet arī esi darbiniece uzņēmumā?

Jā. Joprojām strādāju uzņēmumā FactSet Latvia. Esmu finanšu valodas analītiķe Taizemes tirgum un sociālās korporatīvās atbildības komisijas vadītāja.

Kādas ir būtiskākās kultūras atšķirības? Kā Tev ir izdevies pieņemt Latvijas kultūru un vidi?

Ir ļoti atšķirīga kultūra un vide daudzās jomās, bet man tik tiešām Latvijā patīk. Taizemē ir ļoti daudz cilvēku, liela steiga un konkurence. Latvijā dzīve rit mierīgāk.

2003.gadā, kad ierados Ērgļos, viss bija jauns ne tikai man, bet arī es biju jauna apkārtējiem cilvēkiem. Tajā laikā nebija daudz iebraucēju. Vispirms man bija pārsteigums par smaidu.

Cilvēki man jautāja, kāpēc es vienmēr smaidu, bet es nesapratu kāpēc šeit cilvēki nesmaida. Smaids taču nevienu nesāpina.

Neskatoties uz daudzām atšķirībām, esmu iejutusies Latvijā. Esmu tāds cilvēks, kurš pielāgojas.

Es negaidu kaut ko īpašu no citiem, bet es cenšos pati iekļauties vidē.

Piemēram, man garšo rīsi, bet es nesagaidu, ka cilvēki manis dēļ sāks tos vairāk gatavot.

Latvijā jūtos ļoti labi. Domāju, ka būtiska ir mana attieksme pret apkārtējiem cilvēkiem un valsti. Manuprāt, svarīgi ir apgūt valodu. Es to uzreiz centos izdarīt.

Iemācīties latviešu valodu ir mana atbildība un pienākums šeit dzīvojot.

Fotogrāfs: Toms Ločmelis
Fotogrāfs: Toms Ločmelis

Vai šobrīd sazinies ar savu ģimeni Taizemē?

Ģimenei ir liela loma manā dzīvē, mēs sazinamies. Esam tuvas ar manu jaunāko māsu un šobrīd viņa studē Latvijā.

Pastāsti, lūdzu, kā Tu nonāci līdz kūku zīmolam “Kapok?”

Man vienmēr patika gatavot dažādus ēdienus un cienāt draugus. Iepriekš esmu gatavojusi produktus pārdošanai, bet nekad nebija doma par biznesu.

Es jau 5 gadus cepu cepumus un tos pārdodu labdarības nolūkos: pārdošanas iegūto naudu ziedoju labdarības akcijām.

Cepumi gatavoti labdarības līdzekļu iegūšanai
Cepumi gatavoti labdarības līdzekļu iegūšanai

Līdz kūku biznesam nokļuvu apstākļu sakritības dēļ. Pašmācības ceļā apguvu kūku gatavošanu, tas bija mans brīvā laika hobijs. Gatavoju sev un draugiem. Ļoti patika izpausties ar interesantu dizainu un dažādām garšām.

2019.gada sākumā es cepu kūku drauga dzimšanas dienas pasākumam. Viesiem tā ļoti patika – tur pat citi viesi pasūtīja no manis vēl divas kūkas.

Pasākumā kāds pāris uzrunāja mani cept viņu kāzu kūku. Es biju pagodināta, bet šaubījos par savu prasmi. Kāzu kūka šķita liela atbildība. Sākumā nepiekritu, bet pāris ar savu ticību man, iedrošināja mani noticēt pašai sev. Piekritu un rezultāts bija lielisks.

Lēnām pasūtījumi radās arvien vairāk. Sakārtoju formalitātes un ieguvu mājražotājas statusu. Noformulēju zīmola “Kapok?” nosaukumu, izveidoju Facebook un Instagram kontus. Manas kūkas iepazina arvien vairāk cilvēki un reiz mani sadarbībai uzrunāja “Precos” kāzu žurnāls.

Kūku pasūtījumu skaits ļoti strauji pieauga un šobrīd ir liels pieprasījums. Cepu kūkas kāzām, dzimšanas dienām un citiem pasākumiem.

“Kapok?” ir izveidots 2019.gadā. Kāda ir bijusi attīstība? Vai izjūti pandēmijas ietekmi?

Fotogrāfe: Ilva Rimicāne
Fotogrāfe: Ilva Rimicāne

“Kapok?” ir strauji attīstījies. Man ir izveidojušās lieliskas sadarbības – kopā ar profesionālu floristi īrējam telpas Rīgā, kā arī esmu piedalījusies dažādos interesantos projektos, televīzijas raidījumā. Esmu uzsākusi organizēt kāzu kūku degustācijas pasākumus. Kopumā jūtu ļoti pozitīvu attieksmi – saņemu daudz labas atsauksmes un gandarījumu par iepriecinātajiem klientiem.

Pandēmija kūku uzņēmējdarbībai ir nākusi par labu. Kopš marta, kad Latvijā sākās ierobežojumi, es sāku saņemt ļoti daudz pasūtījumus. Pamatdarbā joprojām strādāju pilnu laiku, bet pārorientējos darbam no mājām – tagad ērti varu taupīt laiku un apvienot darbus, lai izpildītu arvien vairāk kūku pasūtījumus.

Kas slēpjas zem nosaukuma “Kapok?”

Šo jautājumu man uzdod bieži. Sākotnēji vārdam nekādas nozīmes nebija. “Kapok?” nāk no mūsu mājas ikdienas komunikācijas. Mājās mēs runājam latviešu valodā un dažkārt vārda “kāpēc” vietā, es izmantoju “kapok”. Kad domāju kūku biznesa nosaukumu, vīrs ieteica lietot šo izdomāto vārdu. Tā radās nosaukums “Kapok?”.

Reiz es internetā meklēju, vai šim vārdam ir nozīme. Izrādās, ka tas ir koks.

Kādi ir tālākie nākotnes plāni?

Galvenokārt gribu arvien vairāk iepriecinātus klientus.

Mani produkti šobrīd ir pieejami tikai pasūtījumiem, bet gribētu kūkas fiziski darīt pieejamākas klientiem. Ceru, ka ar laiku būs kāda vieta, kur ikviens ērti var iegādāties “Kapok?” produkciju.

Vēl viens no maniem mērķiem ir organizēt kūku gatavošanas meistarklases.

Kopumā šobrīd ir aktuāli atrast telpas gan produkcijas izvietošanai, gan meistarklasēm. Sakarā ar pandēmiju, šie plāni ir nedaudz apstājušies, bet vēlāk noteikti tam pievērsīšos.


Lindas komentārs

Paldies Natradai par sarunu! Aizraujošs dzīvesstāsts. Piesātināts ar drosmīgām izvēlēm, piepildītu ikdienu un skaistiem sapņiem. Šķiet, ka Natrada ir lieliskā ceļa gājienā un vēl daudz skaistas lietas ir priekšā. Lai sapņi piepildās!

Katra Natradas kūka ir kā mākslas darbs. Aicinu Jūs apskatīt “Kapok?” Facebook un Instagram vietnes, lai redzētu citus Natradas mākslas darbus!

Ja dalies ar šo rakstu sociālos tīklos, lūdzu pievieno mirkļbirku #esence.

Ja Tev patika šis raksts, priecāšos, ja atbalstīsi ar ziedojumu! šeit