Par adopcijas aizliegumu uz ASV – Arina Cunningham

2021.gada nogalē tika paziņoti valdības pieņemtie lēmumi ārvalstu adopcijas jautājumos. Jaunumi gana šokējoši – sākot ar šā gada 1. jūliju bērnus no Latvijas vairs nevarēs adoptēt uz ASV, un kopumā adopcija uz ārvalstīm kļūs sarežģītāka.

Es, protams, sazinājos ar saviem draugiem, kuri ir saistīti ar ārvalstu adopcijām. Vienlīdz visus pārņem skumjas un neizpratne. Arina nolēma, ka viedoklis ir jāpauž publiski un esmu priecīga, ka viņa to izvēlas darīt caur Esences resursiem.

Laiku atpakaļ rakstīju interviju par Arinas dzīvesstāstu. Tā guva plašu rezonansi.

Īsumā: Arina ir dzimusi Latvijā un līdz 15 gadu vecumam augusi bioloģiskajā ģimenē, bērnu namā, divās audžu ģimenēs un krīzes centrā. Arina piedzīvoja skarbu un sarežģītu bērnību bez stabilas ģimenes. Nejaušas sagadīšanās dēļ, Arina satika kādu ģimeni ASV. Pēc neilga laika meitene laimīgi tika adoptēta un pārcēlās uz dzīvi Amerikas Savienotajās valstīs.

Plašāks Arinas stāsts lasāms šeit.

Šobrīd Arina ir 21 gadu jauna. Viņa ar ģimeni dzīvo Ostinā, Teksasas štatā, ASV. Arina ir veiksmīgi absolvējusi vidusskolu un studē augstskolā, lai piepildītu savu sapni par zobu higiēnistes profesiju.

Arina neatbalsta aizliegumu adoptēt bērnus uz ASV. Domāju, ka viņas viedoklī ir vērts ieklausīties, jo līdz pat 15 gadu vecumam meitene bija tieši tāda pati bārene kā daudzi citi bērni Latvijā ir šobrīd.

Turpinājumā Arinas viedoklis.

Ziņa par adopcijas aizliegumu

Apmēram pirms gada mēs ar ģimeni uzzinājām, ka Latvija plāno ierobežot bez vecāku gādības palikušo bērnu adopciju uz ASV. Cerējām, ka valdība lems tikai par kādiem ierobežojumiem, bet negaidījām, ka adopciju pilnībā aizliegs. Es rakstīju e-pastus uz valsts iestādēm, lai izstāstītu savu stāstu. Iesaistījos organizācijas “Sistēmas bērni” adopcijas aizstāvības aktivitātēs, daloties ar savu stāstu video formātā. Dažādos medijos bija lasāma intervija par manu pieredzi. Es tiešām cerēju, ka Latvija atļaus turpināt adopcijas uz ASV.

Esmu tik pateicība par savu adopciju, bet man no sirds ir žēl tos Latvijas bērnus, kuriem šāda iespēja tagad būs liegta. Es sastopos ar citiem adoptētiem bērniem ASV. Jā, dažkārt ir lietas pēc kurām viņi šeit ilgojas, bet neesmu satikusi nevienu, kurš gribētu atgriezties iepriekšējos apstākļos. Adopcija ir vienīgā iespēja iegūt ģimeni un nav svarīgi kurā valstī – Latvijā vai ASV.

Ar Latviju man ir laba saikne – es uzturu attiecības attālināti, vairākkārt esmu jau bijusi Latvijā gan viena, gan ar ģimeni. Ceru nākamajā vasarā atkal apciemot Latviju. Es tiešām esmu laimīga, ka man ir sī ģimene.

Adopcijas kultūra ASV

ASV ir citādāka kultūra adopcijas jautājumos – cilvēki labprāt adoptē, viņi atbalsta citas adoptētāju ģimenes un tā šeit ir norma. Latvijā adoptētāju ģimeņu nav pietiekami visiem bērniem, tāpēc vismaz daļai bija iespēja tikt adoptētiem uz ASV. Vēl jāpiemin, ka ASV ģimenes bieži izvēlējās adoptēt tādus bērnus, kuriem Latvijā praktiski nebija izredzes tikt adoptētiem. Līdzīgi kā man – es jau biju pusaudze, mani ģimenes Latvijā negribēja adoptēt. Domāju, ka Latvijā cilvēki reti adoptē, īpaši, ja bērns ir jau vecāks vai ar īpašām vajadzībām. ASV tas ir citādāk – šeit adoptē neskatoties uz vecumu un citām bērna īpašībām.

Kopumā adopcija ASV ir populāra un cilvēki ir ļoti atbalstoši. Piemēram, mani vecāki nesen finansiāli palīdzēja kādam citam pārim adoptēt bērnu no Krievijas. Tas šeit ir normāli.

Vēl jāpiemin, ka adopcijas process ASV ir sarežģīts. Ģimenēm ir jābūt patiesi gatavām, jāiztur visas pārbaudes, jāiegulda daudz laika un enerģijas, lai vispār adopcija notiktu. Arī Latvijas nosacījumi adoptētāju ģimenēm bija gana stingri. Šeit cilvēki dzīvo labklājīgos dzīves apstākļos, viņiem pietiek viss sev pašiem un vēl ir iespēja dot citiem. Apkārtējā vide ir īpaši atbalstoša adopcijām. Cilvēki nebaidās un iegulda sevi, lai adoptētu.

Arina secina

Ģimenes ASV turpinās adoptēt gan vietējos bērnus, gan no citām pasaules valstīm, kur adopcija uz ASV ir atļauta. Diemžēl, vairs neadoptēs bērnus no Latvijas.

Esmu bēdīga un dusmīga, jo Latvijā joprojām ir bērni kuriem vajag adoptētāju ģimenes. Manuprāt, ja bērns un ģimene iemīl viens otru, tad nav svarīgi – Latvijā vai ASV. Galvenais ir ģimene.